Starp aģentu un sportistu – uz uzticību balstītas attiecības

Aģentu institūts Latvijā ir aktualizējies tikai pēdējo desmit gadu laikā, kad reizē ar vispārējo sporta globalizāciju un komercializāciju arī mūsu sportisti pakāpeniski izvēlējās izmantot aģenta pakalpojumus, lai varētu vairāk koncentrēties savam sportiskajam sniegumam un mazāk uztrauktos par dažādu administratīvu un formālu jautājumu risināšanu. Ņemot vērā, ka aģentu ietekme sporta nozarē kļūst arvien lielākā, šī raksta mērķis izskaidrot, cik liela loma ir uzticībai sportista un aģenta savstarpējās attiecībās, veidojot sportista karjeru.

Aģentu – licencēto vietējo Latvijas censoņu mums nav daudz. Basketbolā šobrīd ir četri aģenti, futbolā – seši, kā arī ir pa kādam KHL aģentam. Iespējams, kāds arī cīnās par sportistu karjerām (vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju) arī pelēkajā vai melnajā zonā, kas, protams, ir pretrunā gan ar aģentu reglamentējošajiem normatīviem, gan arī ar nopietnākiem tiesību aktiem. Ar pelēkajiem vai melnajiem aģentiem kategoriski neiesaku sadarboties, jo tas var novest gan pie paša sportista sodīšanas, gan pie sabojātas karjeras.

Bet atgriezīšos pie licencētiem latviešu aģentiem. Vai licence uzreiz piešķir kvalitāti? Katram no šiem padsmit Latvijas aģentiem ir savs dzīves gājums, skatījums par aģenta darbu un izpratne par ētiku, tomēr visiem būtu jāiegaumē viens – aģenta un sportistu attiecības pēc savas būtības ir fiduciāras, t.i. balstītas uz uzticību. Tas nozīmē, ka aģentam, pārstāvot sportistu, jāievēro visaugstākā rūpība un gādība par sportistu, jārīkojas primāri sportista interesēs, turklāt ar ilgtermiņa redzējumu. Tas pats attiecas uz ārvalstu aģentiem, ar kuriem sadarbojas latviešu sportisti.

Ņemot vērā, ka basketbola un futbola līgumi standartā tiek slēgti uz termiņu līdz diviem gadiem (ilgāku periodu paredzēt neļauj aģentu darbību reglamentējošie normatīvi, lai gan līgumu pēc šī perioda drīkst pagarināt), tad daļa aģentu meklēs iespēju pēc iespējas nopelnīt šajā periodā, izdarot ne tos labākos lēmumus sportista karjerai. Protams, tuvredzīga domāšana un tieksme pēc ātras peļņas ir raksturīga ļoti daudziem cilvēkiem, tomēr profesionāļi nedrīkst pieļaut šādu neētisku darbību, vēl jo vairāk, ka sportisti (it sevišķi jaunieši) uztic vienai personai vai personu grupai pat savu karjeru.

Iespējams, no malas ne katrs aģenta darba rezultāts kādam liksies optimālākais un labākais sportistam, tomēr nedrīkst aizmirst, ka aģents kopā ar sportistu izvērtē daudzus faktorus attiecībā uz to, kur un kā sportistam turpināt karjeru. Ierastie vērtēšanas kritēriji ir valsts, līga, atalgojums un līmenis, tomēr sportistiem var būt arī citi apsvērumi un individuālas vēlmes, piemēram, iespēja pabeigt skolu, iespēja pārvākties uz attiecīgo valsti kopā ar ģimeni vai atrasties tai pēc iespējas tuvāk.

Cik nav dzirdēts par aģentiem, kas aiz savas savtības sportistam „norauj” potenciāli labus līgumus vai veic liela apmērā darījumus, kas pavisam nav sportista interesēs. Kā jau minēju, tad aģentam ir jādarbojas primāri tikai un vienīgi sportista interesēs, un viņš nedrīkst ļaunprātīgi izmantot sportista uzticēšanos, paļaušanos un salīdzinoši vājāko pozīciju šajās attiecības. Aģentam ir jānoliek sportista intereses pirms savējām. Aģents nedrīkst atrasties interešu konfliktā – un šeit es nedomāju interešu konfliktu tā ierastajā izpratnē, bet gan interešu konfliktu pašam ar sevi.

Galu galā Latvija ir maza un visi cits citu pazīstam. Sabojāt savu reputāciju var viegli, savukārt atgūt to ir grūti vai gandrīz neiespējami, un mūžīgi izvairīties no atbildības par saviem nedarbiem arī nebūs iespējams. Būt par aģentu nav viegli, jo jābūt ne tikai ar labiem kontaktiem, bet arī profesionalitātei un augstiem ētikas standartiem, jo uz spēles tiek liktas sportistu karjeras.

Roberts Ginters
Jurists, sportistu pārstāvis

Our Partners

  • Matchpoint.lv

    Sports, health & lifestyle internet shop

  • SportRocket

    Sports marketing and website builder platform.

  • Macron

    Italian sportswear brand. Work Hard, Play Harder.