PRIME intervija ar Oskaru Ernšteinu

Oskars Ernšteins ir viens no atzītākajiem un pieprasītākajiem fiziskās sagatavotības treneriem Eiropas basketbolā. Oskara kompetenci ir novērtējuši ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās, ko pierāda viņa stabilā karjera augstākā līmeņa Eiropas basketbola klubos.

IZGLĪTĪBA – PIRMAIS SOLIS PRETĪ PANĀKUMIEM

Viss sākās ar mīlestību pret basketbolu, kad 7 gadu vecumā aizgāju uz pirmo treniņu. Kā jau lielākajai daļai jauniešu, arī man bija nopietni mērķi, līdz ar to bija jāsāk ieguldīt darbs, lai tos sasniegtu. Mani vienmēr ir interesējis, kā sevi attīstīt, pilnveidoties, tolaik – lai kļūtu labāks basketbola laukumā. Pēc vidusskolas absolvēšanas, aizbraucu uz Ameriku, Andersonas Universitāti (Anderson University), četrus gadus studēju un spēlēju basketbolu. Izvēlējos studēt kinezioloģiju (mācību par ķermeņa kustību mehāniku), jau vidusskolas laikā mani mērķi karjeras ziņā bija skaidri. Nav noslēpums, ka basketbolista karjera ne vienmēr ir ilga un stabila, tāpēc mācīties un iegūt izglītību ir ļoti svarīgi.

MĪLESTĪBA PRET SAVU DARBU

Treneris Amerikā pēc studijām deva vienreizēju iespēju – strādāt turpat universitātes basketbola komandā, tāpat arī vasarā asistēju Latvijas basketbola vīriešu valstvienībai kā fiziskās sagatavotības treneris. Mācījos, skatījos, kā un ko darīt, bija jāiekļūst tajā vidē. Jau pēc gada mūsu valstvienības galvenais treneris Ainārs Bagatskis piedāvāja doties viņam līdzi uz Ukrainu, un tieši tur sākās mana profesionālā karjera. Es mīlu savu darbu, jo viens no maniem hobijiem ir tieši fiziskās aktivitātes un veselīgs dzīvesveids, tāpat arī ir grūti noskatīties, kā jauni vai jau  pieredzējuši spēlētāji gūst traumas, īpaši tādas, no kurām ir iespējams izvairīties. Tieši tāpēc es  veltu daudz laika, lai atrastu īsto pieeju, kā samazināt traumu risku, un palīdzētu spēlētājiem ilgtermiņā parādīt vislabāko sniegumu basketbola laukumā.

KARJERAS KĀPNES

Pēc vidusskolas absolvēšanas piecus gadus pavadīju Amerikā, četrus gadus studēju, bet piektajā biju universitātes basketbola komandas fiziskās sagatavotības trenera asistents. Mana profesionāla karjera sākās Ukrainā –  Kijevas “Budivelnyk”, tur pavadīju divus gadus. Vēlāk uz diviem gadiem pievienojos Krievijas basketbola klubam „Ņižnij Novgorod”, savukārt, pagājušogad strādāju Turcijas basketbola „Darussafaka Dogus” plecu pie pleca ar vienu no pasaules līmeņa treneriem – Deividu Blatu, un tūliņ sāksies otrais gads turpat Turcijā. Tāpat arī katru vasaru strādāju ar Latvijas basketbola izlasi, vai jaunatnes izlasēm.  Mans darbs ir ļoti dinamisks, par garlaicību es nevaru sūdzēties.

DARBS AR LATVIJAS BASKETBOLA IZLASI

Šogad ar fiziskās sagatavotības treneri Viktoru Lāci strādāsim pēc vienotas sistēmas. Strādāt ar Latvijas izlasi ir gods un lepnums, un arī liela atbildība. Protams, atmosfēra ir citādāka, kad komandā ir tikai latvieši,  lielākoties viens ar otru esam pazīstami jau gadiem ilgi, līdz ar to darbs ar izlasi ir ļoti patīkams. Tik saliedētā kolektīvā gan spēlētājiem, gan treneriem ir prieks strādāt.

DARBA SPECIFIKA

Strādājam kā viena komanda, bet tajā pašā laikā katram spēlētājam ir individuāla pieeja. Kad mēs pirmssezonā veicam testus, uzzinām katra spēlētāja stiprās un vājās puses, pie kurām strādāt. Man, kā ikkatram trenerim, ir sava pieeja treniņprocesam – racionāla izkaidrošana ar pamatojumu, kāpēc tā jādara, kā vēlāk tas atspoguļosies rezultātos. Fiziskās sagatavotības trenera profesijā būtiska ir darba organizācija un inventāra pieejamība. Ir svarīgi, lai spēlētājiem nebūtu jādomā ne par ko citu, izņemot basketbolu. Protams, ceļošana, agrie un vēlie lidojumu reisi, treniņu grafika un slodzes plānošana – tam visam jāspēj maksimāli pielāgoties. Piemēram, pagājušogad 9 mēnešos 66 dienas bijām izbraukumā.

Runājot par grūtībām – ja tās meklē, vienmēr var atrast, bet uz to nevajag ieciklēties. Pirmkārt, šis man būs 11. gads ārzemēs. Lai iegūtu to, ko vēlies, kaut kas ir jāziedo. Šajā gadījumā daru to, ko es mīlu, bet zaudē mana ģimene un draugi. Mūsu kontakts nav tik tuvs un biežs, kā gribētos, bet ar šādu problēmu saskaras ikviens profesionāls sportists vai treneris.

CEĻŠ LĪDZ MOTIVĀCIJAI UN PANĀKUMIEM

Motivācija rodas disciplīnas rezultātā – katru dienu sekojot saviem mērķiem. Pirmais, ar ko sāku –  cenšos rādīt piemēru gan uz laukuma, gan ārpus tā. Mans darbs ir samazināt traumu iegūšanas risku, lai spēlētājs būtu vesels, justos labi un varētu sasniegt savu maksimumu laukumā. Savukārt, mani, kā fiziskās sagatavotības trenera sasniegumi, ir mērāmi sportistu sasniegumos. Komanda ir vienots mehānisms – spēlētāji, treneri un viss apkalpojošais personāls. Visi strādā kopā, visiem ir viens kopīgs mērķis un katrs cenšas savu darbu izdarīt maksimāli labi. Atslēga uz panākumiem, manuprāt, ir darīt to, ko tu mīli.

ZINĀŠANU KRĀTUVES PAPILDINĀŠANA

Tagad, 21. gadsimtā, internetā var atrast visu, vajag tikai meklēt! Kā saka – kas meklē, tas atrod. Pārsvarā jaunas zināšanas iegūstu ar grāmatu, videosemināru un pētījumu palīdzību. Esmu viens no Nacionālās Fiziskās Sagatavotības Treneru asociācijas biedriem, mums ir sava veida forums, kur treneri var sazināties viens ar otru, apmainīties ar informāciju un diskutēt par jebkuru ar sportu saistītu tēmu.

NĀKOTNES MĒRĶI

Mani mērķi ir sadalīti pakāpeniski, lai nebūtu viens liels un utopisks. Ticu, ja cilvēks attīstās, strādā pēc vislabākās sirdsapziņas, tad iespējas paveras un var virzīties augšup. Vairāk jākoncentrējas tam, ko mēs kontrolējam. Ir jāiegulda darbs, kaut kas jāziedo, jābūt pašdisciplinētam. Protams, ir dienas, kad gribas atpūsties, bet, kad aizej uz darbu, tev jābūt pozitīvam un enerģiskam, lai motivētu sev apkārt esošos cilvēkus.

Interviju sagatavoja Santa Januševska

Our Partners

  • Matchpoint.lv

    Sports, health & lifestyle internet shop

  • SportRocket

    Sports marketing and website builder platform.

  • Macron

    Italian sportswear brand. Work Hard, Play Harder.